Apputeksnētāji Latvijā, kas tie ir un kāda ir to nozīme?

Apputeksnētāji ir dzīvnieki, kas palīdz augiem vairoties. Viņi nodrošina procesu, ko sauc par apputeksnēšanu – ziedputekšņu pārnešanu no zieda putekšņlapām uz drīksnu. Šis process ir būtisks, jo tieši no apputeksnēta zieda veidojas augļi un sēklas.

Bez apputeksnētājiem liela daļa augu nespētu vairoties un neveidotos arī daudzi mums ikdienā pazīstami pārtikas produkti.

Pasaulē aptuveni 87 % ziedaugu sugu jeb apmēram 308 tūkstoši augu ir atkarīgi no dzīvnieku palīdzības apputeksnēšanā. Šo darbu veic aptuveni 350 000 dzīvnieku sugu.

Apputeksnētāju darbs ir ļoti nozīmīgs arī cilvēku uzturam – tiek lēsts, ka apmēram trešdaļa pasaules pārtikas produkcijas ir tieši atkarīga no apputeksnēšanas.

Medusbite (Apis mellifera mellifera) lavandas ziedā

Iepazīsti sešas galvenās apputeksnētāju grupas Latvijā!

Latvijā augu apputeksnēšanā piedalās ļoti daudz dažādu kukaiņu. Tiek lēsts, ka šo procesu nodrošina aptuveni 6000 kukaiņu sugu. Katram no šiem kukaiņiem ir sava loma ekosistēmā, un kopā tie nodrošina dabas līdzsvaru un bagātīgas ražas.

illustration of honey bee

  • Bite – tā nav tikai medus nesēja. Latvijā ir sastopamas ap 300 dažādām bišu sugām sešās bišu dzimtās. Pasaulē sugu skaits pārsniedz 20 000. Tām tuvu radniecīgas ir lapsenes un skudras. Bites ir nozīmīgi apputeksnētāji. Tās pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem, ar ko tiek baroti arī bišu kāpuri.

illustration of butterfly

  • Latvijā sastopamas 122 dienastauriņu sugas, kas pieder sešām dzimtām. Visbagātākā ir raibeņu dzimta, bet liela grupa ir arī zeltainīši (zilenīši, astainīši, zefīri). Dienastauriņi ir aktīvi tikai dienā un barojas ar ziedu nektāru, izmantojot garu sūcējtipa snuķi. Tāpēc tie ir nozīmīgi apputeksnētāji augiem ar dziļiem un šauriem ziediem, pārnesot ziedputekšņus no zieda uz ziedu.

illustration of a wasp

  • Lapsenes ir ļoti daudzveidīga kukaiņu grupa. Latvijā lapsenes ir nepilnīgi izpētītas, bet to skaits varētu būt pāris tūkstoši sugu. Pasaulē sugu skaits pārsniedz 100 000. Lapsenes savus kāpurus bieži baro ar citiem bezmugurkaulniekiem, tāpēc nevāc ziedu nektāru un putekšņus tik mērķtiecīgi kā bites, taču tās mēdz baroties ar ziedu nektāru, kas padara tās par apputeksnētājiem.

illustration of elephant hawk moth

  • Naktstauriņi savu nosaukumu ieguvuši, jo pārsvarā lido naktī. Tie lido krēslā un naktī, kad to ienaidnieku putnu ir mazāk. Pasaulē ir zināmas vairāk kā 165 000 tauriņu sugu, no kurām lielākā daļa ir naktstauriņi. Latvijā ir zināmas ap 2500 sugām. Vairums naktstauriņu apputeksnē dažādus ziedus, nektārā esošie cukuri ir nepieciešami kā enerģijas avots lidošanai.

illustration of fruit fly

  • Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kurā ietilpst mušas, odi un dunduri. Šiem kukaiņiem raksturīgs tas, ka tiem ir tikai viens pāris spārnu, bet otrs pāris evolūcijas gaitā pārveidojies par nelieliem līdzsvara orgāniem. Daudzi divspārņi barojas ar ziedu nektāru un putekšņiem, tādēļ tie bieži apmeklē ziedus un var piedalīties augu apputeksnēšanā.

illustration of beetle

  • Vaboļu kārta ir sugām bagātākā kukaiņu kārta pasaulē, kurā aprakstītas vairāk nekā 330 000 sugu jeb vairāk kā 30 % no visām kukaiņu sugām. Kārtā kopumā ir izdalītas 204 vaboļu dzimtas. Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 3500 sugas no 105 dzimtām. Daļa no vaboļu sugām ir nozīmīgi apputeksnētāji. Kaut arī mūsdienās citām kukaiņu grupām, piemēram, bitēm un dienastaurņiem, ir lielāka nozīme augu apputeksnēšanā, vaboles evolucionāri ir bijuši pirmie kukaiņi, kas veica ziedaugu apputeksnēšanu

Informācijas avoti:

Starka R., Spuņģis V., Rubene B., Saulītis J., Čakstiņa D., Merle M. (2025). Ziedmīļi: Ilustratīvs Latvijā biežāk sastopamo apputeksnētāju noteicējs. Latvijas Entomoloģijas biedrība.

https://www.entomologi.lv/apputeksnetaji/

https://www.entomologi.lv/apputeksnetaji/macibu-materiali-skolam/